Arhitekta Jāņa Alkšņa ģimenes privātmāja Baltezerā
Vai arhitektam ir viegli pašam priekš sevis projektēt un būvēt ģimenes māju? Ko ņemt vērā, ķeroties pie šāda uzdevuma? Lai rastu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, aicinājām uz sarunu Latvijā labi zināmu arhitektu Jāni Alksni, kurš turklāt var lepoties arī ar 2006. gadā iegūtu Arhitektu savienības gada skates Lielo balvu. Tagad J. Alksnis var lepoties arī ar nesen pabeigtu savas ģimenes privātmāju.
Pastāstiet par sevi, kas Jūs raksturo kā arhitektu!
Mana arhitekta domāšanas un radošā procesa pamatā ir funkcionāla uzdevuma analīze. Pirmkārt teicami jāatrisina funkcija un
tad pieslēdzas dizains un dažādas detaļas. Detaļām un to smalkumam ir milzīga nozīme galaprodukta uztverē un lietošanā.
Mana specializācija ir privātmājas un to interjeri, taču izstrādājam arī citādus projektus: daudzdzīvokļu vai sabiedriskas ēkas un
to interjerus, pārbūvējam esošas ēkas.
Lūdzu pastāstiet par savas mājas koncepciju!
Parasti uzsākot projektēt jaunu objektu, domājot par funkcionāliem pamataspektiem, izvērtēju zemesgabala dotumus: formu, novietojumu pēc debespusēm, reljefu, kokus, piegulošo teritoriju, apkārtējo apbūvi utml. Uzsākot darbu pie mūsu ģimenes privātmājas, nebija citādi.
Ēkas būvapjoma koncepcijas pamatā ir pats zemesgabals - izstieptas formas, šaurs zemesgabals A-R virzienā ar ezeru tā Rietumu galā, ar diezgan izteiktu reljefa kritumu ezera virzienā. Tas lielā mērā arī noteica ēkas izstiepto būvformu A-R virzienā, ļaujot garāžas apjomu pilnībā iegremdēt ezera krasta reljefā. Ēkas apjoma dzīvojamā daļa ir divstāvīga, kur visi galvenie skati ir pavērsti ezera virzienā un šī daļa sastāv it kā no diviem kausveida apjomiem, kas ieskauj viens otru. Tā radās iespēja veidot divus vienslīpus jumtus ar šauru logu rindu pāri visam ēkas apjomam, kas tās vidusdaļā ļauj ieplūst gaismai, kā arī vēdināt, atverot šauros logus kores daļā.
Kas Jūs iedvesmoja mājas vizuālā tēla izveides procesā?
Iedvesmoja vieta, šī pasakaini skaistā vieta Rīgas tuvumā pie Lielā Baltezera pretī Ropažu salai. Tā paģērēja ļoti lielu atbildību par to, kas būs šajā vietā redzams nākamajās dekādēs.
Kādēļ izvēlējāties tieši Trespa fasāžu loksnes?
Es vēlējos radīt modernu, mūsdienīgu, varbūt mazliet tēlnieciski robustu un tīru arhitektūras formu. Vēlējos uzbūvēt ēku, kas maksimāli iekļautos šajā vietā. Tāpēc izvēlējāmies par labu tumšam būvapjomam, jo tāds tas optiski izskatās mazāks par gaišu, nedominē pār apkārtējo ezera krasta ainavu. Izlēmu ēkas ārējā apdarē lietot divus apdares materiālus - eļļotus priedes termokoka dēlīšus un Trespa paneļus grafītpelēkā tonī. Pateicoties šai izvēlei, bija iespējama izteiksmīga būvformu saspēle, kā arī Trespa paneļu perfektā un smalkā virsma ļāva ar to apšūtos apjomus nobeigt ar teicamu precizitāti. Esmu ļoti apmierināts ar šo izvēli, māja dažādās gaismās arī izskatās dažādi, tā reflektē apkārtējo dabas toni, debesis, mākoņus.
Vai izdevās projektu realizēt tieši tā, kā sākotnēji bijāt iecerējis?
Jā, es varu teikt ar pārliecību, ka ir izdevies projektu realizēt pilnībā kā bija iecerēts. Iespējams, pat labāk. Tam tika veltīti gandrīz trīs gadi.
Vai arhitektam ir viegli projektēt māju pašam priekš sevis?
Šī nav pirmā reize, kad projektēju priekš sevis un ģimenes. Tas nav vienkārši. Tas ir koks ar diviem galiem – it kā tu balsties uz lielas pieredzes un zini, kā katru lietu var atrisināt vismaz desmit veidos, taču ļoti bieži nonāc pamatīgās diskusijās ar sevi, vai tieši izvēlētais risinājums apmierinās ilgi turpmākajos gados.
Kas, Jūsuprāt, ir galvenais objekts mājās?
Ja manā mājā, tad galvenais objekts ir 17 metrus garais stiklojums uz ezera pusi mājas pirmajā stāvā, kam pāri pārliecies otrā stāva kausveida apjoms tumši pelēkā Trespas apdarē.Bet vispār, projektējot individuālu projektu unikālā vietā kādam konkrētam Pasūtītājam, galveno objektu mājās nevar vispārināti noteikt. Tas katru reizi būs kaut kas cits.
Kādi būtu Jūsu ieteikumi cilvēkiem, kas ir izlēmuši radīt sev unikālu privātmāju, projektētu pēc savām vajadzībām?
Pasūtītājam, kas nolēmis sekot savām vēlmēm un radīt īpašu un augstvērtīgu arhitektūru, mans ieteikums ir prātīgi šīs vēlmes izvērtēt un saprast, kuras ir tās paliekošās un pārlaicīgās. Lai nesanāk, ka īslaicīgās kaprīzēs tiek iztērēts milzīgs darbs un kapitāls.
Un galvenais ir izvēlēties atbilstošu arhitektu, ar kuru lielākoties saskan, jo jārēķinās, ka projektēšanas process nebūs ātrs un tas emocionālā ziņā ļoti daudz prasīs no abām pusēm.
