Privātmāja Dolē ar funkcionālām inovācijām

Arhitekta Alda Apšenieka projektētā privātmāja ir tieši tik liela, lai tajā ērti justos ģimene sešu cilvēku sastāvā. Savrupmājas siluets un forma, kas izceļas ar daudzveidīgiem apdares risinājumiem, jau no ārpuses daļēji ļauj nolasīt telpu plānojumu, kas ietver guļamistabas otrajā stāvā un dzīvojamo zonu, tehniskās telpas un virtuvi apvienojumā ar ēdamistabu pirmajā stāvā, virtuve veidota kā asociācija ar manteļskursteni. Ēka ir dienas gaismas piepildīta, stiklojumu gabarīti ir vizuāli izteiksmīgi, bet ārējās veramās žalūzijas tos palīdz sargāt no valdošajiem vējiem, kas mēdz ieskrieties pāri Daugavai. Vasarā ārējās žalūzijas ir teicams funkcionāls risinājums, lai telpas pasargātu no uzkaršanas. Visos citos laika apstākļos caur logiem paveras lieliska panorāma ar skatu pāri dārzam uz upi, sapludinot iekštelpas un ārtelpas estētiskās kvalitātes. Ēka ir apdzīvota kopš 2005. gada, pamazām izprojektējot un soli pa solim realizējot interjeru. Arhitektūras un interjera gala produkts ir pietiekami universāls, lai to demonstrētu kā labas prakses paraugu un iepazīstinātu ar būtiskākajiem projektēšanas principiem un kritērijiem, kuri joprojām nav zaudējuši aktualitāti.

Kāda ir privātmājas idejas un projekta realizācijas vēsture?



Aldis Apšenieks:

Idejai par savrupmājas būvniecību ir vairāk nekā 15 gadu. Uzzīmēju ēkas projektu un saskaņoju būvvaldē. Šķita pārāk sarežģīta. Zīmēju citu ēku, līdz nonācu pie šī varianta. Rezultātā iegūta funkcionāli komfortabla ēka ģimenei, kas uzbūvēta 2005. gadā un joprojām atbilst kritērijam “ērta”.

Ēkas fasādi veido daudzveidīga apdare, ir gan ķieģeļu mūra sienas, gan apdare ar koka kompozītmateriālu, stiklojumi, apdare ar minerālapmetumu.  Apzināti esmu izvairījies no monohromas fasādes, arī siluets ēkai ir asimetrisks. Ķieģeļu sienas izbūvētas vērsumā pret Ziemeļiem un Dienvidiem, te ieteicams izmantot materiālus, kas ir izturīgi un nemaina izskatu laika gaitā, jo laikapstākļi uz ēku Ziemeļu un Dienvidu fasādēm iedarbojas nedaudz agresīvāk nekā uz Rietumu un Austrumu fasādēm.

Kopš ēkas uzbūvēšanas ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi, cik lielā mērā un kāpēc ir mainījušies apdares risinājumi fasādē?



Aldis Apšenieks:

Sākotnēji daļējai ēkas fasādes apdarei biju izvēlējies koku, to pielietojot arī jumta malas apšuvumam. Kokmateriāls ilgā laika periodā fasādes apdarē neattaisnojas, tas nav pietiekami noturīgs materiāls, ar laiku nodilst un katru gadu prasa zināmu resursu patēriņu kopšanā.

Pētot materiālu piedāvājumu un meklējot ilgtspējīgus fasādes apdares materiālus, ar ko aizstāt koku, uzmanību pievērsa kompozītmateriāls Trespa, kas bija zināms, bet vēl nebiju savā praksē pārbaudījis materiāla funkcionalitāti un kalpošanas garantijas.

Pirms 10 gadiem koku ar Trespa plātnēm aizstāju joslā gar jumtu. 2016.gadā to pašu paveicu savrupmājas fasādē, vienlaicīgi veicot arī uzlabojumus saistītus ar konstrukciju siltuma noturības palielināšanu un zināmā mērā atjaunojot ēku. Trespa izturību esmu pārbaudījis visai ekstrēmā veidā un agresīvos apstākļos. Pirms 12 gadiem no Trespa plātņu atgriezumiem izbūvēju zemē ieraktu komposta kasti. Šī konstrukcija kalpo nevainojami, nav manāmas nekādas defektu pazīmes. Tas apliecina, ka Trespa ir izcils un ilglaicīgs materiāls arī ēku fasādēm, kur vide ir mazāk agresīva. Liela priekšrocība ir tā, ka materiāls kalpošanas laikā nav īpaši jākopj. Trespa plātņu montāža ir salīdzinoši viegla un ātra. Arhitekta uzdevums ir iepriekš rūpīgi izstrādāt projektu Trespa plātņu izmantojumam, veidot vēlamo dalījumu, marķēt detaļas un sagatavot detaļu sarakstu ar izmēriem, skaitu un identifikācijas numuriem. Saskaņā ar arhitekta iesniegtajiem datiem Trespa pārstāvji Latvijā Baltimex ar speciālas programmas palīdzību aprēķina, cik un kādas Trespa loksnes nepieciešamas, lai izgatavotu vajadzīgās detaļas. Rezultātā tiek iegūts saraksts ar Trespa loksnēm, uz kurām projicētas nepieciešamās detaļas ar identifikācijas numuriem. Šie saraksti ir pamats, uz kuriem balstīties detaļu ražošanā (izzāģēšanā) un montāžā, jo no Trespa rūpnīcas tiek piegādātas loksnes standarta izmēros. 

Kādas būvniecības tehnoloģijas un risinājumi izmantoti ēkas tapšanā?

Aldis Apšenieks:

Ēkai ir monolītā betona lentveida pamati. Grunts ir blīva smilts vismaz 6m dziļumā. Ģeoloģiskajā urbumā gruntsūdens netika konstatēts, bija nepieciešams noņemt tikai augsnes virskārtu. Monolītās betonēšanas tehnoloģijā izbūvēti ēkas pārsegumi, sienu izbūvei izmantoti keramzītbetona bloki. Kā jau minēts, ēkas fasādes orientētas precīzi pret debespusēm, šaurākās fasādes daļas vērstas pret Ziemeļiem un Dienvidiem,  Austrumu fasādē izvietotas guļamistabas, lai tad, kad nu Latvijā ir tā saulīte, mēs to saņemtu līdz ar pamošanos. Nopietni pētījumi par rīta dienasgaismas labvēlīgo iedarbību ir vairākkārt veikti dažādās pasaules valstīs, arī Latvijā tie nav sveši. Jumta segumam ēkai izvēlēti tradicionālie šindeļi, kuri klāti uz koka konstrukcijas. Ēka nosacīti sastāv no diviem laidumiem, pa vidu izbūvēta konstrukcija no ķieģeļiem ar ventilācijas kanāliem, kas sānu siluetā jumta daļā viedo savdabīgu “spuru”.

Gaisa pieplūdes kanāls izbūvēts blakus Ziemeļu fasādei, līdz ar to ziemā ieplūstošais gaiss nav tik auksts. Ventilācija ir pievadīta 4 vietās mājās, divi kanāli ir atvērti pirmajā stāvā, divi – otrajā. Mikroklimats ēkā ir teicams, lai cik cilvēku uzturētos mājā, svaiga gaisa trūkums nekad nav izjusts.  Piespiedu nosūce ir izveidota tikai virtuves zonā. Vasarās turam vaļā gaisa lūkas, kuras aprīkotas ar odu sietiem. Ēkā ir nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa, neizmantojot digitālus risinājumus vai dārgas iekārtas, arī virtuves radītie aromāti neizplatās dzīvojamās zonās.

No inovatīvajām tehnoloģijām savā ēkā esmu izmantojis saules kolektorus, kuri pilnībā nodrošina ģimenes siltā ūdens patēriņu, sākot no aprīļa līdz oktobrim. Apkures risinājumā esmu kamīnu sasaistījis ar apkures katlu. Ēkā ir gan radiatori, gan silto grīdu sistēma. Kurinot kamīnu un sasniedzot zināmu temperatūru, apkures katls atslēdzas, un apkures sistēmā cirkulē kamīna sasildītais ūdens.

Pirms diviem gadiem divas reizes palielināju siltinājumu pamatiem, kas tika veikts pēc energoaudita datu ieguves. Audits identificēja ēkas mezglus, kuri nebija izbūvēti ar energoefektīviem risinājumiem, līdz ar to varēja argumentēti pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Ēkas būvniecībā un risinājumos ir izmantoti ilgtspējīgi risinājumi, kas īpašniekiem sniedz pārliecību, ka ēka nevainojami kalpos gadu desmitiem.